Uzaugot Ziemeļkorejā, Hjonso Lī domāja, ka viņas valsts ir "labākā visā pasaulē". Tikai 90. gadu bada laikā viņai radās jautājumi. Viņa izbēga no valsts, kad viņai bija 14 gadu, lai kā bēgle slepus uzsāktu dzīvi Ķīnā. Šis ir personisks un sirdi plosošs stāsts par izdzīvošanu un cerību. Un tas ir skaļš atgādinājums par tiem, kas sastopas ar pastāvīgām briesmām pat tad, kad robeža ir jau tālu aiz muguras.